Kas ir - eņģeļi?

1. Šo tēmu jau aizskārām, tagad par to plašāk. Eņģeļi (patiesībā viņiem vārds nav, šo apzīmējumu esam izgudrojuši tepat uz Zemes) ir nemateriālas būtnes, kuras darbojas “teritorijā” pa vidu starp šo- Redzamo Pasauli un to- mums patreiz neredzamo.

2. Eņģeļi ir bijušo cilvēku dvēseles, kuras savienojumā ar miesu apmēram 2000 “darbadienās” (dzīvēs) uz Zemes gājušas cauri visdažādākajām situācijām un saņēmušas pietiekamu rūdījumu, lai paceltos nākamajā – eņģeļu līmenī. Tomēr eņģeļi turpina strādāt, viņu tagadējais darbs ir starptelpā starp šo un Neredzamo pasauli.

3. Eņģeļu “pamatdarbs” ir – sagaidīt pēcnāves ceļā no Zemes aiceļojušās dvēseles, tās izvadīt līdz Neredzamās pasaules ieejas vārtiem. Saprotams, patreiz mēs eņģeļus neredzam. Tie kļūst redzami pēc tam, kad notikusi mūsu nāve / jeb dvēseles atdalīšanās no miesas. Bet tos iespējams sajust (reizēm) arī mūsu tagadējās dzīves laikā.

4. Arī eņģeļi dalās vairākos līmeņos, līdzās “parastajiem” ir arī “vecākie” eņģeļi. Tiem ir savādāka misija – būt par sargeņģeļiem. Mums katram uz Zemes dzīvojošajam ir savs sargeņģelis. Tiesa, patreiz tikai apmēram 2% Zemes iedzīvotāji ar viņiem draudzējas, pārējie ignorē- kas norāda vien to, ka aizvien dzīvojam ļoti primitīvā sabiedrībā.

5. Sargeņģelis katru mūs pieskata no Neredzamās pasaules puses, neļauj priekšlaicīgi nomirt, virza mūs misijai – kurai mēs esam paredzēti šajā “darbadienā”. Sargeņģelis katram mums sūta viedīgos sapņus (kas nav tas pats, kas parastie sapņi), reti- arī vīzijas (kas ir reālistiski sapņi ar atvērtām acīm), izliek “ceļazīmes” uz Zemes (par tām parunāsim nākotnē), sūta gaišas vai, otrādi, tumšas sajūtas. Sargeņģelis sadarbībā ar Likteņtēvu (sauktu arī par Dievu) taisa notikumu virtenes, kas liek nonākt pie rezultāta- mūsu misijas realizācijas. Eņģeli veic arī pretdarbību pret Kosmosa melno iznīcinošo programmu- sātanismu.

6. Eņģeļi caur savu “darbu” cenšas paaugstināt savu līmeni, pietuvināties Kosmosa programmas gaišajam centram (kur pamatā ir Supercilvēks- Dievs – es viņu saucu par Likteņtēvu). Bet tas jau atkal ir pavisam cits stāsts.

Jautājums: vai Dvēseles var mūžīgi atrasties Paradīzē?

1. Nē- nevar, Jo Kosmosa kārtība nosaka, katrai Dvēselei regulāri jāatgriežas uz Zemes (vai uz līdzīgas planētas kādā citā galaktikā), jāiet cauri nākamai “darbadienai” un jānorūdās. Kopumā šādas reinkarnācijas jeb regulāras “darbadienas” katras Dvēseles mūžā ir vismaz 2000.

2. Dvēselei tas vajadzīgs, jo tai ir jānorūdās – izejot Zemes “darbadienās” cauri visdažādākiem notikumiem un situācijām. Pirms katra Dvēsele nonāk nākamajā attīstības līmenī – kļūstot par eņģeļiem.

3. Dvēsele atpūšas ārpusZemes dzīvē jeb t.s. Paradīzē atbilstošās sajūtās, kas līdzinās “vienai naktij” uz Zemes, pirms dodas nākamajā “darbadienā”. Nākamā Dvēseles “darbadiena” sākas caurmērā pēc 220-300 Zemes gadiem skaitot no iepriekšējās nāves momenta. Jeb caurmērā pēc 7 paaudzēm, kad līdzcilvēki nākotnē ir aizmirsuši Dvēseles iepriekšējā “darbadienā” sadarīto.

4. Protams, ir izņēmumi. Kad kāds no mums kļūst slavens, un tā slava aiztiecas tālāk par 7 nākamajām paaudzēm, tad Dvēsele nopelna papildus “brīvdienas” neZemes dzīvē...