Kas ir Likteņtēvs?

 Te nu esam nonākuši pie vienas no centrālās tēmas.  Tas zināms: KĀDS mūs visus (patreiz 7,7 miljardus) komandē. Ir jābūt kādam, kurš...

1) pirms ienākšanas Zemes dzīvē kārtējā "darbadienā" - mums katram iedod unikālu misiju, kas šajā Zemes "darbadienā" ir jāpiepilda, veicot pienesumu arī Zemes kopējā attīstībā;

2) pēc "darbadienas" beigām - pieņem no mums "atskaiti", kā šī misija ir piepildīta (ir darīts/ daļēji/ vai nekas tai virzienā nav darīts). Nav noslēpums, ka pēc Dvēseles atdalīšanās no miesas (nāves brīdis) tiks VIŅA priekšā izrullēta "filma" - kas dzīves laikā ieglabājas zemapziņā. Pēc nāves šī zemapziņas krātuve atveras, un VIŅŠ paātrinātā veidā to noskatās/ novērtē un izejot no tās, iestāda nākamās dzīves sākumpunktu;

3) vada arī mūs dzīves "darbadienas" laikā. Liekot zīmes, sūtot viedos sapņus, liekot katram piestiprinātajam Sargeņģelim sargāt mūs no pārsteidzīgas rīcības, kas var reizēm novest pie pāragras nāves;

4) vada arī Eņģeļu hierarhiju. Par eņģeļiem parunāsim arī atsevišķi, bet tagad - īsumā - saku: eņģeļu galvenā misija ir mums palīdzēt. Eņģeļi ir VIŅA palīgi, gan dzīves laikā, gan arī pēc mūsu "darbadienas" beigām;

Bez tam -

*) VIŅŠ senos laikos bijis cilvēks, kurš kādreiz gājis cauri daudzām (vairāku tūkstošu) Zemes "darbadienām", pirmais - kurš saprata Kosmosa (redzamās un neredzamās pasaules) kārtību un programmu. 

*) Lai kļūtu par VIŅU, ir jānotiet garš ceļš, un jāgaida, kamēr TĀ VIETA atbrīvojas. Mēs katrs, dažs apzināti, bet lielākoties neapzināti darām visu, lai tuvotos viņam. VIŅA vietā pēdējo 30 000 gadu laikā - mums Tajā Krēslā nomainījies ceturtais pēc-cilvēks. Maiņas notiek laika brīdī, kad Lielā Kosmosa programma esošo pēc-cilvēku aizsauc uz nākamo līmeni. Bet vietu ieņem nākamais. Tas nenotiek bieži, notiek apmēram reizi 15 000 Zemes gadu laikā. Rinda uz to ir gara, un kaut kādā ļoti tālā nākotnē var kļūt par VIŅU katrs no mums.

*) Nosaukums. Patiesībā VIŅAM nav nekāda vārda, jo mums pierastā valoda Neredzamajā Pasaulē neeksistē. Tur informācijas pārraide notiek telepātiskā veidā - viens otram sūtot domu tēlus. Mēs te viņu nosaucam par Dievu, Jēzu, Budu, Šivu, Mozu, Zevu... Es viņu ērtības pēc nosaucu par Likteņtēvu.  Nekas vairāk. 

Turpinājums sekos. 

Dvēseles ceļš - 1 daļa: vienkāršots skats

Nav vairs nekāds noslēpums mums - mēs /katrs atsevišķi ņemot/ sastāvam tā kā no divām daļām. No: redzamās miesas un neredzamās, bet aizvien sajūtamās nemateriālās dvēseles.

Uz Zemes mēs staigājam cauri tagadējai "darba dienai", uz šo "dienu" mēs atnākam no Neredzamās jeb Lielās Pasaules, lai pēc īsāka vai ilgāka brīža tur atgriezotos.

Jā, mēs patreiz esam "darba dienā", kur no ieņemšanas brīža līdz nāves sekundei piepildam savu misiju ar mērķi padarīt Zemi (un tālā nākotnē arī mums pieguļošo Kosmosu) labāku. Varētu teikt, ka esam Likteņtēva (Dieva) kādi 7,7 miljardu (2020. gadā) pirkstu, kas Zemi dara no "māla pikas līdz skaistam izstrādājumam".

Vienlaikus katrā "darbadienā" mums paredzēts iziet cauri visdažādākajām situācijām, problēmu risinājumiem, grūtībām, šķēršļiem. Tikai tad, kad šīs grūtības sasniedz pietiekiamības līmeni, tad varam pāriet nākamajā augstākajā attīstības līmenī- kļūstam par eņģeļiem.

Katru reizi, kad nāves brīdī dvēsele atdalās no miesas, tad mēs atpakaļ uz pasaules Neredzamo daļu līdzi paņemam zemapziņā ierakstītu "filmu", kas vēlreiz "paātrinātā režīmā" izrullējas - ar mērķi redzēt "darbadienā" paveiktos labos un ne tik labos darbus.

No iepriekšējās "darbadienas" paņemtās "filmas", ko redz arī Likteņtēvs, tiešā sakarībā tiek veidota jau "nākamā darbadiena". Vienkāršoti runājot: kā ši "darbadienu" (dzīvi) pabeigsi, tāds būs nākamās "darbadienas" sākums. Vēl vienkāršāk runājot - mēs patreiz strādājam priekš nākamās dzīves.

Ļoti daudz pastāstu vēl priekšā, bet šajā reizē - noslēgumam jāpasaka: mēs dzīvojam ļoti daudz šīs "darbadiena", katrs tagad uz Zemes esošais cilvēks ir kādā "2000+" darbadienā.

Tā teikt- nedzīvojam tikai vienu reizi.