Te nu esam nonākuši pie vienas no centrālās tēmas. Tas zināms: KĀDS mūs visus (patreiz 7,7 miljardus) komandē. Ir jābūt kādam, kurš...
1) pirms ienākšanas Zemes dzīvē kārtējā "darbadienā" - mums katram iedod unikālu misiju, kas šajā Zemes "darbadienā" ir jāpiepilda, veicot pienesumu arī Zemes kopējā attīstībā;
2) pēc "darbadienas" beigām - pieņem no mums "atskaiti", kā šī misija ir piepildīta (ir darīts/ daļēji/ vai nekas tai virzienā nav darīts). Nav noslēpums, ka pēc Dvēseles atdalīšanās no miesas (nāves brīdis) tiks VIŅA priekšā izrullēta "filma" - kas dzīves laikā ieglabājas zemapziņā. Pēc nāves šī zemapziņas krātuve atveras, un VIŅŠ paātrinātā veidā to noskatās/ novērtē un izejot no tās, iestāda nākamās dzīves sākumpunktu;
3) vada arī mūs dzīves "darbadienas" laikā. Liekot zīmes, sūtot viedos sapņus, liekot katram piestiprinātajam Sargeņģelim sargāt mūs no pārsteidzīgas rīcības, kas var reizēm novest pie pāragras nāves;
4) vada arī Eņģeļu hierarhiju. Par eņģeļiem parunāsim arī atsevišķi, bet tagad - īsumā - saku: eņģeļu galvenā misija ir mums palīdzēt. Eņģeļi ir VIŅA palīgi, gan dzīves laikā, gan arī pēc mūsu "darbadienas" beigām;
Bez tam -
*) VIŅŠ senos laikos bijis cilvēks, kurš kādreiz gājis cauri daudzām (vairāku tūkstošu) Zemes "darbadienām", pirmais - kurš saprata Kosmosa (redzamās un neredzamās pasaules) kārtību un programmu.
*) Lai kļūtu par VIŅU, ir jānotiet garš ceļš, un jāgaida, kamēr TĀ VIETA atbrīvojas. Mēs katrs, dažs apzināti, bet lielākoties neapzināti darām visu, lai tuvotos viņam. VIŅA vietā pēdējo 30 000 gadu laikā - mums Tajā Krēslā nomainījies ceturtais pēc-cilvēks. Maiņas notiek laika brīdī, kad Lielā Kosmosa programma esošo pēc-cilvēku aizsauc uz nākamo līmeni. Bet vietu ieņem nākamais. Tas nenotiek bieži, notiek apmēram reizi 15 000 Zemes gadu laikā. Rinda uz to ir gara, un kaut kādā ļoti tālā nākotnē var kļūt par VIŅU katrs no mums.
*) Nosaukums. Patiesībā VIŅAM nav nekāda vārda, jo mums pierastā valoda Neredzamajā Pasaulē neeksistē. Tur informācijas pārraide notiek telepātiskā veidā - viens otram sūtot domu tēlus. Mēs te viņu nosaucam par Dievu, Jēzu, Budu, Šivu, Mozu, Zevu... Es viņu ērtības pēc nosaucu par Likteņtēvu. Nekas vairāk.
Turpinājums sekos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru