Uz Zemes mēs staigājam cauri tagadējai "darba dienai", uz šo "dienu" mēs atnākam no Neredzamās jeb Lielās Pasaules, lai pēc īsāka vai ilgāka brīža tur atgriezotos.
Jā, mēs patreiz esam "darba dienā", kur no ieņemšanas brīža līdz nāves sekundei piepildam savu misiju ar mērķi padarīt Zemi (un tālā nākotnē arī mums pieguļošo Kosmosu) labāku. Varētu teikt, ka esam Likteņtēva (Dieva) kādi 7,7 miljardu (2020. gadā) pirkstu, kas Zemi dara no "māla pikas līdz skaistam izstrādājumam".
Vienlaikus katrā "darbadienā" mums paredzēts iziet cauri visdažādākajām situācijām, problēmu risinājumiem, grūtībām, šķēršļiem. Tikai tad, kad šīs grūtības sasniedz pietiekiamības līmeni, tad varam pāriet nākamajā augstākajā attīstības līmenī- kļūstam par eņģeļiem.
Katru reizi, kad nāves brīdī dvēsele atdalās no miesas, tad mēs atpakaļ uz pasaules Neredzamo daļu līdzi paņemam zemapziņā ierakstītu "filmu", kas vēlreiz "paātrinātā režīmā" izrullējas - ar mērķi redzēt "darbadienā" paveiktos labos un ne tik labos darbus.
No iepriekšējās "darbadienas" paņemtās "filmas", ko redz arī Likteņtēvs, tiešā sakarībā tiek veidota jau "nākamā darbadiena". Vienkāršoti runājot: kā ši "darbadienu" (dzīvi) pabeigsi, tāds būs nākamās "darbadienas" sākums. Vēl vienkāršāk runājot - mēs patreiz strādājam priekš nākamās dzīves.
Ļoti daudz pastāstu vēl priekšā, bet šajā reizē - noslēgumam jāpasaka: mēs dzīvojam ļoti daudz šīs "darbadiena", katrs tagad uz Zemes esošais cilvēks ir kādā "2000+" darbadienā.
Tā teikt- nedzīvojam tikai vienu reizi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru